Baterija Nr. 43. Sāmsala, Sirves pussala. Četri 305mm (12 collu)kalibra lielgabali. Baterija atklāta tipa, stacionārā. Atrodas netālu no Sirves bākas. Labi saglabājušās visas četras pozīcijas.
Baterijas komandieris – vecākais leitnants Nikolajs Sergejevičs Barteņjevs (Бартенев, Николай Сергеевич). Bateriju projektēja un būvēja slavenais krievu fortifikators Ungermans. Baterija kaujas dežūrā stājās 1917. gada aprīlī. Kopumā tika uzbūvētas četras lielgabalu pozīcijas un divi bruņoti kaponieri. Starp Mintu kuģu piestātni un bateriju tika izbūvēts 4,5 km garš šaursliežu (750 mm) dzelzceļš. Pa līniju kursēja lokomotīve Orenšteins un Koppels – 0-3-0. Lokomatīve izgatavota Vācijā 1914. gadā, bet 8 tonnas smagās platformas – rūpnīcā Arturs Koppels 1913. gadā, Sanktpēterburgā.
1907. gadā „Ševastopole” tipa līnijkuģiem tika izveidots 305/52 mm lielgabals. Lielgabalu izgatavošana uzticēta Obuhovskas metāla liešanas rūpnīcai (OMLR) Sanktpēterburgā. 1917. gada sākumā Jūras spēki saņēma 126 lielgabalus. Ar tiem tika aprīkoti Baltijas un Melnās jūras līnijkuģi. 1910. gadā Galvenā artilērijas pārvalde pasūtīja 160 krasta aizsardzības lielgabalus. Šim pasūtījumam sekoja arī nākamie. 1917. gada septembrī bija gatavi 36 lielgabali. Platformas izgatavoja metālapstrādes uzņēmums Sanktpēterburgā.
Baltijā šādi kratsa aizsardzības lielgabali tika uzstādīti Tagadējā Sāmsalā, Hijumā un Eres salā, kā arī Ino un Aleksejevskas fortā. Šādas lielgabalu baterijas celtniecība tika plānota arī Daugavgrīvas cietoksnī Rīgā.
Lielgabals kopā ar betona konstrukcijām bija iespaidīga izmēra. Stobra garums – 16 metri, svars – vairāk kā 50 tonnas. Visas ierīces kopējais augstums – 6 metri, svars – 120 tonnas. Neskatoties uz iespaidīgo izmēru, lielgabala pielādēšana notika ar rokām. Lādiņš, kurš svēra 470 kg, līdz stobram tika pacelts ar rokas vinčas palīdzību, pēc tam ar sešu cilvēku un ierīču palīdzību ievietots stobrā. Lādiņa lidojuma attālums – 28km, sākuma ātrums 800m/sek.
Katram lielgabalam bija savs periskopiskais Ceisa tēmeklis. Kopēja baterijas vadība notika ar 1,5m augstu Geismera sistēmas tālmēru.
Irbes jūras šauruma aizsardzībai krievu flote trīs kara gadu laikā izvietoja ap 10 000 mīnu. Sakarā ar to, ka vācieši bija sagrābuši Kurzemes krastus, liela mīnu koncentrācija tika izvietota Kolkas tuvumā. Vācu flote ne reizi vien centās atmīnēt jūras ceļu Irbes šaurumā, taču katru reizi tos pavadīja 43. krasta aizsardzības baterijas šāvieni. Vācieši saprata, ka neiznīcinot šo lielgabalu bateriju, viņu tālākais ceļš līdz Rīgas jūras līcim nav iespējams. Tādējādi baterija kļuva par mērķi Nr.1. Tā tika bombardēta no gaisa. Pēc kārtējā uzlidojuma 1917. gada 17. septembrī aizdegās pulvera lādiņu noliktava. Tā kā baterijas celtniecība nebija pabeigta, pulvera lādiņu un šāviņu noliktava atradās pagaidu pagrabos, bombardēšanas rezultātā aizdegās pagraba siena un eksplodēja 43 lādiņi. Sprādziena rezultātā bojā gāja 7 virsnieki un 114 matroži.
Nikolajs Sergejevičs Barteņjevs/ Lielgabala pozīcija pirms uzspridzināšanas / Pēc uzspridzināšanas
Oktobra vidū vācu karaspēks ielenca bateriju no sauszemes un izvirzīja ultimātu padoties. 43. baterija noturējās līdz 15. oktobrim. Zem vācu līnijkuģu uguns personāls pameta bateriju. Baterijā palika 20 cilvēku spridzināšanas komanda, tajā skaitā baterijas komandieris. Uzspridzināt iespaidīgos lielgabalus gan nebija sevišķi viegls uzdevums. Visa 20 cilvēku komanda krita vācu gūstā, no kura atgriezās tikai 1919. gadā.
Lielgabala pozīcija mūsdienās
Baterijas pozīcijas atrodas privātā teritorijā, kur iekārtots muzejs ar ekspozīciju gan brīvā dabā, gan arī telpās. Ekspozīcija veltīta abiem pasaules kariem, kā arī okupācijas periodam Sāmsalā.
Muzejs
Šis raksts ir lasīts jau 200 reizes!
