Ierosināja man nodarboties šodien ar UE. Liku priekšā dažas opcijas, no kurām pati saistošākā man šķita jau viena vairākkārt apmeklēta apmeklēšana – līdznācēji tajā vēl nebij’ bijuši. Pēc krietnas Metal, alus un maltītes baudīšanas, ieradās līdznācēji un devāmies ceļā. Caurums, uz kuru cerēju, izrādījās apcirpts un aizaudzis –…
Lasīt tālāk
Liepājas sērkociņu fabrika, kāda tā zināma mūsdienās, savos darbības pirmsākumos ar sērkociņu ražošanu nebūt nenodarbojās. Tolaik, 1890. gadā tika nodibināta koka līstīšu fabrika, lai savus izstrādājumus eksportētu uz ārzemēm. Saražotos skaliņus sūtīja arī uz Kuldīgu, kur apstrādāja tālāk. (Kuldīgas “Vulkāns” un Liepājas “Vulkāns” (tagadējo „Liepājas sērkociņu” agrākais priekštecis)…
Lasīt tālāk
Patvertņu medību laikā, viens no objektiem, kuru piefiksējām, bija šī rūpnīca, kuru izbradāju mazliet citādākā sastāvā divas dienas vēlāk. Ieradāmies objektā un domājām par iekļūšanu tajā. Pamanījām, ka objektā notiek būvniecības darbi, kas liecināja par to, ka šis, iespējams, ir pirmais un pēdējais potenciālais bradājums šajā dzīvās vēstures…
Lasīt tālāk
Bija tā iespēja pabūt rūpnīcā, kurā pie temperatūras 2,192 °F – 2,552 °F ražoja lietas, kuras atrodamas teju katra padomju paaudzes latvieša mājās. No malas skatoties, nešķita, ka tās komplekss aizņem tik lielu teritoriju, ka bija nepieciešamas ~25 minūtes, lai apietu apkārt tai pa perimetru – bet fakts…
Lasīt tālāk
Tikuši līdz Rīgai, kāpām vilcienā Rīga-Sloka, lai pievienotos pārējim ļautiņiem, kas jau labu brīdi dzīvojās pa pamestās fabrikas korpusiem. Vislielāko pārsteigumu sagādāja kasiere Slokas stacijā, kur uz jautājumu par fabrikas atrašanās vietu atbildēja: “Bet mums jau vairs nav tādas fabrikas!”, es gandrīz turpat arī apsēdos, jo galvā iešāvās…
Lasīt tālāk