Noslēptā patvertne
Reiz, kad mani klejojumi pa Rīgas pamestajiem nostūriem tikai sākās, es uzgāju pavisam pamestu teritoriju ar betona žogu uz kura kā izstaipītas sliekas kopš ļotiseniemlaikiem mitinājās dzeloņstieples. Ārpusē diendienā dancoja pilsētas neprāts un cilvēki un vaboles uz četriem riteņiem skrēja visos virzienos, bet aiz žoga turpinājās gadu desmitus…
Lasīt tālāk