Krasta aizsardzības baterija Nr.14 Aegnas salā uzbūvēta un cara armijas vajadzībām izmantota no 1914. līdz 1918. gadam. Lielgabalu bateriju bija paredzēts bruņot ar četriem 130/55mm kalibra lielgabaliem, taču tas tā arī netika izdarīts. 1919. gadā, mainoties politiskajai situācijai, krasta aizsardzības baterija nonāca Igaunijas valdījumā. No 1919. gada līdz 1949. gadam šeit saimniekoja Igaunijas karaspēks (Igaunijas krasta aizsardzības baterija Nr.3 ar četriem 130mm liegabaliem). 1941. gadā, atkal mainoties ģeopolitiskajai situācijai, Padomju karaspēks šeit izveidoja krasta aizsardzības bateriju Nr. 182, kurā ietilpa četri 100mm kalibra lielgabali. Padomju karaspēka uzturēšanas šeit gan nebija ilga – 1942. gadā salu pārņēma vācu karaspēks un šajā pat vietā izvietoja savu krasta aizsardzības bateriju, kurā ietilpa četri 105mm kalibra lielgabali. Vācu karaspēks šeit uzturējās līdz 1944. gadam.
Komandpunkts
Krasta aizsardzības beterijas komandpunkts saglabājies labi. Virs komandpunkta atrodas novērošanas laukums ar 3 nišām. Vidējā nišā paredzēta vieta tālmēram, malējās – periskopam un lenķmēram.
Pirmā, otrā un trešā lielgabalu pozīcija ir uzspridzinātas. Starp gruvešiem un armatūras atliekām tikai ar lielām grūtībām iespējams saskatīt kādus neskartus būves fragmentus. Lielgabalu pozīcijas uzspridzināja Padomju armija, 1941. gadā evakuējoties no salas.
Saspridzinātās lielgabalu pozīcijas 1-3
Rezerves komandpunkts atrodas starp otro un trešo lielgabalu pozīciju. Visticamāk, ka uzbūvēts Igaunijas armijas laikā.
Rezerves komandpunkts
Ceturtā lielgabala pozīcija, saglabājusies labi.
Vislabāk saglabājusies ir ceturtā lielgabalu pozīcija. Gan munīcijas noliktava, gan personāla telpas ir saglabājušās ļoti labi. Iespējams, Padomju karaspēks, 1941. gadā mūkot no vācu karaspēka, nepaspēja to uzspridzināt. Iekštelpās redzami koka plaukti, kuros tikuši glabāti šaujamieroči vai munīcija. Apkārtnē atrodami dažādi metāla priekšmeti – metāla gultas gals, dažādi metāla trauki. Saglabājusies arī sliede, uz kuras, visticamāk, ticis stiprināts kamuflāžas tīkls. Kamuflāžas tīkla fragments saglabājies arī virs ieejas pazemes telpās. No kazemātiem uz lielgabalu pozīciju gatavie lādiņi (lādiņa svars -37kg) tikuši slidināti pa sliedēm, arī tās ir neskartas. Lielgabala pozīcija nesen tikusi attīrīta no krūmiem – labi redzams 130mm lielgabala stiprinājuma gredzens.
Dažu metru attālumā no ceturtās lielgabala pozīcijas redzamas vēl divas – vienkāršākas lielgabalu pozīcijas. Tās būvējuši padomju un vācu inženieri. Apļa formas fundaments paredzēts B-34 100mm padomju lielgabalam, uzgriežņa formas fundaments – vācu karaspēka 105mm vai 88mm lielgabalam. Uzgriežņa formas lielgabala fundaments ir identisks tiem četriem vācu karaspēka krasta aizsardzības fundamentiem, kuri atrodas Liepājā, netālu no Dienvidu forta. Zīmīgi, ka šie fundamenti novietoti burtiski blakus viens otram – visu valstu karaspēki spējuši novērtēt cara laikā izvēlēto atrašanās vietu un izveidoto infrastruktūru.
Padomju un vācu lielgabalu baterijas
Uz Talnē raga (samērā tālu no pašām lielgabalu baterijām) savulaik bijis novietots prožektors pretinieka kuģu meklēšanai un izgaismošanai. Saglabājusies arī prožektora stiprinājuma plāksne. Redzamas arī paliekas no dīzeļelektroģeneratora. Uz zemesraga atrodas arī dotam līdzīga būve, kura it kā tikusi saspridzināta pirms 1980. gada Olimpiskajām spēlēm. Tomēr domājams, ka šī būve ir vienkārši viļņlauzis, lai pasargātu krastu no noskalošanas.
Gaismas punkts. Visi fotoattēli uzņemti 2015.gada lielās ekspedīcijas laikā.
Šis raksts ir lasīts jau 200 reizes!
