2010. gada vasarā, Diggers.lv rīkotajā ekspedīcijā pa Hijumā salu, Igaunijā, mūsu komandai pavērās lieliska iespēja izpētīt krasta aizsardzības beteriju, kurai analoga Latvijas teritorijā nav sastopama. Šoreiz sīkāk apskatīsim lielgabalu MU-1 un krasta aizsardzības beteriju Nr. 316, kas atrodas Hijumā salas ziemeļos. Lielgabalus MU-1 galvenokārt bija paredzēts stacionārajās krasta aizsardzības baterijās – tādās kā MB-2-180, MO-1-180, TM-1-180, taču lielgabali tika uzstādīti uz kara kuģiem. MB-2-180 Krasta aizsardzības baterijas bija izvietotas abās lielākajās Igaunijas salās – Hijumā salā ( baterija Nr. 316), par kuru ir šis raksts, un Sāremā salā (baterija Nr. 315). Krasta aizsardzības baterija MB-2-180 sastāv no diviem lielgabalu torņiem, katram tornim divi stobri ar 180mm kalibru.
Lielgabals MU-1 (foto no 315. vai 316. baterijas) / Plāni
316. krasta aizsardzības baterijas celtniecība uzsākta 1939. gadā. Par baterijas komandieri tika iecelts kapteinis Ņikiforovs Aleksejs Aleksandrovičs. Tahkunas pussalā tika izvietots inženieru-celtnieku bataljons un uzstādīta pārvietojamā betonrūpnīca. Celtniecības darbos plaši tika iesaistīti vietējie salas iedzīvotāji, kuriem alga par padarīto tika izmaksāta zelta čevroncos. Tie, kas strādāja baterijas celtniecībā, jau pēc gada varēja nopirkt sev zirgus un nodibināt paši savu saimniecību.
Baterijas projekts ir analogs baterijai, kas izvietota Sāremā salas Sīres pussalā. 316. krasta aizsardzības baterija ietilpa pirmajā krasta aizsardzības sektorā. Kopā ar krasta aizsardzības baterijām Hanko pussalā un Osmusāras salā, tā nosedza ieeju Somu līcī. Ar saviem šāvieniem baterija atbalstīja Hijumā salas aizstāvjus līdz pat pēdējai cīņu dienai. Ir zināms, ka pēdējās cīņas jau notikušas baterijas iekštelpās. 1941. gada 21. oktobrī lielgabali tika uzspridzināti un pazemes telpas appludinātas.
Pirmajos pēckara gados Hijumā salas iedzīvotāji dzīvoja bez elektrības un visa saimniecība bija izputināta, tomēr igauņi ļoti labi atcerējās, kas atrodas appludināto bateriju iekšienē – viņi taču paši šo bateriju bija būvējuši. Pēckara gados Tahkunas pussalā bija dislocēts Padomju armijas tanku pulks, kura inventārā ietilpa jaudīga tehnika, ar kuras palīdzību dīzeļelektroģeneratorus izgādāt dienas gaismā. Pēc veiksmīgas ģeneratora atgūšanas tas tik nogādāts Kardlas pilsētas elektrostacijā, kur tas joprojām atrodas darba kārtībā.
316. baterijas komandpunkts atrodas virs jūras līmeņa un appludināts netika un tajā tika novietota pretgaisa aizsardzības sistēmas vadības pults. Pašas lielgabalu baterijas tā arī neatjaunoja, jo ūdeni pilnībā atsūknēt neizdevās.
Jāatzīmē, ka pie katra no militārajiem objektiem salā ir novietots stabiņš, kas liecina par vēstures pieminekļa statusu. Prieks, ka Igauņi ciena savu vēsturi. Lūk, arī dažas bildes no ekspedīcijas:
2010. gads
Šis raksts ir lasīts jau 174 reizes!
