Josifs Džugašvili, biežāk pazīstams ar vārdu Josifs Staļins (krievu: Иосиф Виссарионович Джугашвили/Сталин, dzimis 1878. gada 6. decembrī, miris 1953. gada 5. martā) bija gruzīnu izcelsmes padomju politiķis.

No 1922. gada līdz 1953. gadam Staļins bija PSKP ģenerālsekretārs, tomēr no 20.-to gadu beigām faktiski valdīja kā neierobežots diktators. Šajos gados Staļins papildus Ģenerālsekretāra amatam ieņēma arī citus valsts amatus, bet valstī tika ieviests Staļina personības kults. PSRS Staļina laikā tiek uzskatīta par totalitāras valsts paraugu.

Staļina valdīšanas laikā no agrāras Krievijas, veicot piespiedu kolektivizāciju un industrializāciju, tika izveidota pasaules mēroga lielvalsts, kas bija spēcīga rūpniecības un militārajā nozarē. Vienlaikus PSRS, salīdzinoši ar citām Eiropas valstīm, izcēlās ar valsts iedzīvotāju zemo dzīves līmeni, kas bija rezultāts tam, ka Staļins vairāk rūpējas par valsts militāri-industriālo varenību, nevis iedzīvotāju labklājību. Savu mērķu realizēšanai tika izmantotas plaša mēroga masu represijas.

2.pasaules kara laikā PSRS, kopā ar Sabiedrotajiem - Lielbritāniju un ASV, guva uzvaru karā pret nacistisko Vāciju un Japānu. Kara rezultātā Eiropa uz vairāk kā 50 gadiem sadalījās divās naidīgās nometnēs.

Staļins ir uzskatāms arī par Latvijas neatkarības iznīcināšanas 1940. gadā galveno arhitektu un represīva režīma nodibināšanas autoru Latvijas PSR.

Tā kā visas ziņas par Josifu Staļinu viņa valdīšanas laikā tika stipri cenzētas un pārveidotas, ir ļoti maz ticamu avotu par Staļina dzīvi. Papildus tam tā ir apaugusi ar daudzām leģendām un izdomājumiem.

Lai komentētu šo rakstu, Jums nepieciešams reģistrēties