Padomju laikos dzīvojušie vēl joprojām atceras 23.februāra svētkus - Vīriešu dienu. Šai dienai oficiālais nosaukums mainīts vairākas reizes. Tā savulaik bijusi gan Sarkanās armijas diena, gan arī Padomju armijas un Jūras kara flotes diena. Visā plašajā Padomju savienībā šo dienu izmantoja, lai apsveiktu vīriešus un pasēdētu pie svētku galda un, lai arī liela daļa jauniešu pastāvīgi kala plānus, kā izvairīties no paredzamā iesaukuma dienestā, sveicienus viņi labprāt pieņēma un arī piedāvāto svētku cienastu notiesāja. 

Uz jautājumu, kāpēc šī diena atzīmējama tieši 23.februārī, katrs kārtīgs padomju skolnieks bez aizķeršanās priekšzīmīgi būtu atbildējis, ka 1918.gadā tieši šajā datumā nesen izveidotās Sarkanās armijas jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanās Armijas vienības pirmo reizi uzvarēja kaujā ar vāciešiem pie Narvas un Pleskavas, apturot viņu virzīšanos uz Petrogradu. Tomēr vēsturnieki atzīst, ka datuma izvēle ir nejauša un pat grūti izskaidrojama, turklāt nesakrīt ar vēsturiskajiem datumiem. 

Patiesībā mītu par uzvaru pie Pleskavas un Narvas radījis Staļins tikai 1938.gadā, apgalvojot, ka tieši šajā datumā 1918.gadā jaunizveidotā Sarkanā armija esot sagrāvusi vācu iebrucējus, paziņojot, ka šis datums uzskatāms par armijas dzimšanas dienu. Šo versiju ilgus gadus dzīvu tautas apziņā uzturēja PSRS propaganda. 

Par šīs dienas, 23.februāra, svinēšanas iemesliem pastāv vairākas atšķirīgas versijas. Dažas no tām vēsta, ka laikā, kad Eiropā un arī Krievijas teritorijā noritēja Pasaules karš, jaunizveidotajai Padomju valstij vajadzēja aizstāvēties no ķeizariskās Vācijas uzbrukuma. Tāpēc 1918.gada 28.janvārī Tautas komisāru padomes priekšsēdētājs Vladimirs Uļjanovs jeb katram kārtīgam pilsonim zināmais biedrs Ļeņins parakstīja dekrētu par strādnieku un zemnieku Sarkanās armijas dibināšanu. Dekrētā teikts, ka „armija kalpos par padomju varas atbalstu un pamatu visas tautas apbruņošanai nākotnē, lai nodrošinātu tuvojošos sociālistisko revolūciju visā Eiropā”. Armija tika veidota no brīvprātīgajiem, solot tiem pilnu pensiju un vēl papildus 50 rubļu mēnesī, turklāt dekrētā bija paredzēts rūpēties arī par topošo kareivju apgādībā esošajiem ģimenes locekļiem, viņu sievām un bērniem, kam valsts solīja nodrošināt „visu nepieciešamo”. Tālāka notikumu versija vēsta, ka 22.februārī, pēc tam, kad iepriekšējā dienā ķeizara Vilhelma II karaspēks bija ieņēmis Minsku, Padomju valdība publicēja uzsaukumu „Sociālistiskā tēvija briesmās!” un, reaģējot uz šo dramatisko palīgā saucienu, krietnie Padomju savienības pilsoņi 23.februārī, nākamajā dienā pēc uzsaukuma publicēšanas, Padomju Krievijas pilsētās uzsākuši stihiskus mītiņus un masveida pieteikšanos Sarkanajā armijā. Tāpēc arī šī diena tikusi uzskatīta par armijas dzimšanas dienu.

Oficiāli 23.februāri par Sarkanās armijas dzimšanas dienu atzina 1922.gadā, kad 22.februāra vakarā Sarkanajā laukumā pirmoreiz notika Maskavas garnizona spēku parāde.

1938.gadā grāmatā „PSKP īsā vēsture”, tika izteikta pavisam jauna svētku rašanās versija. Grāmatā tika apgalvots, ka 1918.gada 23.februārī pie Narvas un Pleskavas tika apturēta vācu okupantu virzīšanās uz Petrogradu un tāpēc šī diena atzīmējama kā jaunās Sarkanās armijas dzimšanas diena. Patiesībā kaujas tur notikušas vēlāk, turklāt ar ievērojamu vācu pārsvaru, un 4.martā Narvu ieņēmuši vācieši, bet Pleskava vairākas reizes pārgājusi no vienām rokām otrās. Jābilst arī, ka 1918.gada februāra beigās avīzēs neesot tikusi minēta nekāda diža uzvara ne pie Narvas, ne arī pie Pleskavas. Šo grāmatā minēto versiju atzina arī Krievijas Valsts dome, kas 1995.gadā ar federālo likumu noteica, ka 23.februāris vairs nav uzskatāms par Padomju armijas un Jūras kara flotes dienu, un nodēvēja to par dienu, kurā Sarkanā armija 1918.gadā uzvarējusi ķeizariskās Vācijas karaspēku. 

Latvijas teritorijā 23.februāris bija obligāti svētki visos padomju varas gados. Jau 1939.gadā, kad tika noslēgts PSRS un Baltijas valstu savstarpējās palīdzības līgums, kura dēļ Latvijā ieradās krievu armijas vienības, tām par godu 1940.gada 23.februārī Latviešu biedrības namā tika sarīkots svinīgs akts un mielasts abu valstu augstākajai virsniecībai. 

Krievijā šo dienu turpina svinēt arī mūsdienās - kopš 2002.gada tā ir oficiāla brīvdiena, kurai dots nosaukums Tēvzemes aizstāvja diena.

Lai komentētu šo rakstu, Jums nepieciešams reģistrēties