Objekta celtniecības plānošana un celtniecība.

Tā kā tika plānota Padomju Savienības civilās aizsardzības sakaru sistēmas tehniskās infrastruktūras paplašināšana, tad 1965. gadā tika pieņemts lēmums (Nr.3/1260 31.08.65.) un uzsākta īpaši aizsargātu sakaru mezglu izbūves plānošana Rīgā, Siguldā, Valmierā, un Pleskavā, militāra iebrukuma vai ārkārtas situāciju gadījumiem.

Objekts „Pansionāts” ir daļa no civilās aizsardzības sistēmas tīkla, kas tika izbūvēts pilsētu tuvumā. Ministru padome nolēma, ka īpaši slepenā objekta būvēšana ir jāiekļauj veselības ministrijas paredzēta pansionāta jaunbūves ietvaros. Objekta plānotās izmaksas tiek lēstas četru miljonu rubļu apmērā. Projektēšana tika uzticēta Ļeņingradas galveno sakaru projektu birojam Nr.2. Kompleksa, kas bija paredzēts 250 cilvēkiem, būvniecība, tika plānota pabeigt 13 gadu laikā. Objekta izbūvei nepieciešamos līdzekļus piešķīra LPSR veselības ministrija, satiksmes ministrija, civilās aizsardzības ministrija, enerģētikas ministrija un Cēsu rajona izpildkomiteja.

Turpmāko 13 gadu laikā īpašā slepenībā un VDK piecpadsmitās nodaļas kontroles un Cēsu celtniecības un montāžas pārvaldes spēkiem tika uzdēvēta gan pazemes patvertne, gan virszemes apkalpojošā personāla ēka, gan ārstniecības iestādes korpuss.

Interesanti, ka šādiem objektiem izmantotos celtniecības materiālus piegādāja tikai naktīs un izmantoja tikai nomaļus ceļus, izvairoties no lieliem un apdzīvotiem rajoniem. Tieši šī objekta apgādei izmantoja ceļu „Cēsis-Kārļi-Līgatne”.

1982. gadā viss komplekss tika nodots ekspluatācijā. Patvertnei, kas atradās deviņu metru dziļumā, tika uzlikts slepenības zīmogs uz 21 gadu. Tā slepenība tika sargāta ar astotās un piecpadsmitās VDK nodaļas gādību. Padomju Savienībai sabrūkot, objekts savu slepenību saglabāja vēl 12 gadus, jo tas tika rezervēts Latvijas valdības aizsardzībai militāru uzbrukumu gadījumā. Ilgu laiku objekts bija par iemeslu strīdiem starp divām Latvijas ministrijām – aizsardzības ministriju un veselības ministriju. Galu galā 2003. gada septembrī tas tika nodots veselības ministrijas pārraudzībā, kā rezultātā no tā brīža daļa no tehniskajām un darba telpām ir apskatāma, bet daļa nav, jo tajās atrodas SIA Lattelecom piederošais un funkcionējošais aprīkojums telefonsakaru nodrošināšanai. Objekta virszemes daļa ir iekonservēta un rezervēta Latvijas katastrofu medicīnas centra vajadzībām.

1984. gadā objekta teritorijā notika visas Padomju Savienības civilās aizsardzības mācību paraugdemonstrējumi, uz kuriem ieradās ap 300 augsta ranga amatpersonas. Līdz ar to tā arī ir vienīgā reize, kad objektam tika pievērsta plaša uzmanība. Jāpiebilst, ka objekts jau projektējot tika paredzēts īslaicīgam sakaru nodrošinājumam, līdz ISKRAS tīkla objekta 535 nodošanai ekspluatācijai, kuru projektēja tas pats Ļeņingradas galveno sakaru projektu birojs. Objekts 535 bija daļa no plānotā sakaru infrastruktūras mezgla paplašinājuma. 1988. gadā objekts 535 pārņēma visas šī objekta funkcijas, kas bija paredzētas sakaru nodrošināšanai, un daļu aparatūras objektā „Pansionāts” demontēja, tomēr atstājot iespēju sazināties ar visām galvenajām valsts pārvaldes struktūrām. 

ligatne13

Tehniskais apraksts

Objekts sastāv no trim pazemes blokiem - darba, dzīvojamā un tehniskā bloka, kuros ir vairāk nekā 300 atsevišķu telpu, kuru kopējo platību var salīdzināt, piemēram ar futbola stadionu. Objektam ir autonomā elektroapgādes, sakaru, ventilācijas un gaisa apgādes sistēma. Sanatorijas korpusā atrodas divas ieejas objektā, kā arī vēl divas izejas, avārijas situāciju gadījumiem.

Darba bloks

Darba blokas ir taisnstūra forma ar iekšējiem izmēriem 137 un 95 metri. Tajā atrodas 89 telpas, kas izvietotas divos simetriskos blokos, kas savienoti ar palīgtelpām - virtuvi, ēdnīcu un dušām.Darba bloks atrodas tieši zem sanatorijas ēkas.

Tehniskais bloks

Tehniskais blokas ir izvietots atsvišķi uz Ziemeļrietumiem no Darba bloka, savienots ar gaiteni, kas izliekts 90 grādu leņķī. Tajā atrodas autonomās elektroapgādes ierīces un gaisa ventilācijas un apgādes sistēmas. Autonomo elektroapgādi nodrošina divi tanku B-55B dīzeļdzinēji. Katra dzinēja jauda ir 2000KW. Degvielas krājumi paredzēti, lai dzīvošana objektā būtu iespējama līdz pat vienam mēnesim. Profilaktiskos nolūkos dzinēji arī tagad tiek iedarbināti reizi mēnesī. Gaisa apgādi un ventilāciju nodrošina ar sistēmas FBK-250 palīdzību. Tā var darboties gan ņemot gaisu no virszemes, gan arī attīrot gaisu, kas jau atrodas telpās, pievienojot tam svaigu skābekli, kas glabājas balonos, kas pievienoti sistēmai.

Dzīvojamais bloks

Dzīvojamais bloks nav pieejams publiskai apskatei. Arī darbs pie šā bloka plāna sastādīšanas turpinās. Dzīvojamais bloks izmēru ziņā neatpaliek no darba bloka. Dzīvojamajā blokā atrodas telpas paredzētas operāciju veikšanai, kā arī noliktavas telpas,kurās glabājas pirmās palīdzības medikamenti un saliekamās gultas.

Ekskursijas norise

Jāsaka, ka ekskursijas gaita bija vairāk nekā sasteigta, kas vairāk atgādināja maratonu pa objekta telpām, nevis ekskursiju, orientētu uz ekskursantu izglītošanu viņus interesējošajos jautājumos. Tika aizliegts arī fotografēt vairāk nekā 80% no objektā ietilpstošajām telpām. Tomēr, jūsu uzmanībai piedāvājam vēl joprojām īpaši slepenās kartes, kuras stingri aizliegts fotografēt. Bilžu iegūšanas process bija visai ekstrēms. Ņemot vērā to, ka tika riskēts ar visu ekskursantu iztriekšanu un savstarpēju rēķinu kārtošanu ar saniknotu ekskursantu grupu, kas izdzīta no pazemes telpām, Diggers.lv līderis [dynamite], ar īpašo uzdevumu vienības aģenta cienīgu rīcību nemanāmi atpalika no grupas un atrada iepriekš apmeklēto kabinetus, kurā atradās īpaši slepenās kartes, ar skaļu klikšķi,no kura varēja dabūt trieku, ieslēdza gaismu un uzņēma visas šo objektu fotogrāfijas. Diemžēl, Jūsu personīgajai lejupielādei nav pieejamas visas šīs kartes, jo tās atrodas Diggers.lv radošās komandas rīcībā, nākamo objektu izpētei. Klīst dažādas leģendas, ka ārzemju žurnālistiem ir pastiprināta interese par šīm kartēm, kurās atzīmēti militāri un civili svarīgie objekti Latvijā, kā arī rīcību plāni uzbrukumu un dabas katastrofu gadījumā.

Paldies Vladam (www.necton.lv) par informāciju un rasējumiem.

Lai komentētu šo rakstu, Jums nepieciešams reģistrēties