Netālu no Kuldīgas, apmēram 1 - 2 km uz Aizputes pusi ir viena interesanta vieta, krievu armijas tālo sakaru bāze. Cik atceros sāka viņu būvēt astoņdesmito gadu beigās. Runā, ka plānotā jauda bija pietiekoši liela lai nodrošinātu sakarus ar krievu armijas kuģiem un zemūdenēm visā pasaulē. Līdz tam tika izmantots gaisa balons, ko vētras laikā vajadzēja vilkt lejā. viss kompleks sastāvēja no 1 centālā torņa un 6 pa perimetru novietotiem (cik zinu 220m augstiem) torņiem. viss tika uzbūvēts, bet ne reizi nebija izmantots, un perestroikas laikā raidītājus armija demontēja, atstājot visus 7 torņus. pašlaik gan ir palikuši tikai trīs torņi.
Nezinu vai legāli drīkst vispār tajos kāpt (droši vien ka nē ), bet esmu bijis augšā reizes sešas. Tiesa gan pašlaik vienu torni "apdzīvo" tele2 (vai lmt) un otru vietējās radiostacijas, trešais ir tāds pa pusei apdzīvots ar amatieru radioantenām.
Raidītājiem tika plānota izmantot ļoti garu radioviļņu frekvenci, kas atstarojas pret jonosfēru (vai nu apliecas apkārt zemei), vai kautkā tamlīdzīgi, neesmu fiziķis, īsti neizprotu to visu, rezultātā sakarus varēja nodrošināt pa visu pasauli. nez cik tur plānotā jauda bija... bet nu baumu/aizdomu līmenī projekts ir kaut kas līdzīgs asv HAARP projektam, un PSRS Pripjatā esošajām antenām (Woodpecker), tikai daudz mazākos mērogos cik atceros toreiz baumoja, kad tās antenas "palaidīs", tad Kuldīgas apkārtnē tv nerādīšot... lai vai kā, lēnām vācu informāciju, ko apkopot, un tad jau varētu uzrakstīt kādu saturīgāku rakstiņu kas un kā bet nu skati no turienes ir iespaidīgi.
07.02.2008. .::Viesīc::.
Autors pieļauj domu, ka tālo sakaru bāzē varētu būt plānots izmantot ļoti zemās frekvences. Šeit es gribētu nedaudz paskaidrot kādiem nolūkiem tās tika un tiek izmantotas.
Lielākoties tālajai komunikācijai izmantoja vidējos un īsviļņus, kas atstarojas pret jonosfēru un labā laikā pat signāls ar dažu vatu izstaroto jaudu var aizkļūt līdz otrai pasaules pusei. Taču tas nespēj tikt cauri sālsūdenim. Ņemot vērā, ka ir stratēģiski diezgan svarīgi lai pretinieks neuzzinātu kodolzemūdeņu atrašanas vietas, tās bieži vien nedēļām nekustīgi stāv iegremdētas un neuzpeld. Taču sakari ir vajadzīgi. Šim nolūkam ar lielu jaudu tiek raidīts signāls VLF(3-30khz) un ELF (3-30Hz). protams, joslas platums ir stipri šaurs un komunikācija ir ļoti lēna un tikai vienvirziena, taču pilnīgi pietiekama, lai nosūtītu komandu, piemēram "sākt plānu A". Populārs ir uzskats, ka ELF izmanto, lai dziļi iegremdētai zemūdenei dotu signālu, ka jāuzpeldina boja ar antenu, kas var atrasties apmēram 10-40 metru dziļumā, un tālākā komunikacija notiek pa VLF. Šādi ar zemūdenēm sazinās vēl jo projām. signāli ir šifrēti, visticamākais ar vienreizējās lietosanas kodu, līdz ar ko teorētiski un praktiski ir neatšifrējami.
Tāpatās kādreiz VLF tika izmantots navigācijā: vairāki raidītāji raidīja pīkstienus dažādās frekvencēs un uztvērējs pēc šo signālu atnākšanas laika varēja sarēķināt attālumus no stacijām, līdzīgi kā izmantojot GPS. Vēl kādreiz VLF izmantoja precīza laika stacijām.
VLF signāls
Tākā pie šitik zemām frekvencēm ir ļoti grūti uzbūvēt efektīvu antenu (pusviļņa dipols no 18,1 khz būtu 8 kilometrus garš) tiek izmantotas mazākas antenas, kas nav tik efektīvas, taču tajās tiek iebarots lielāks daudzums enerģijas (20 kilovati - 2 megavati)
04.04.2008. .::dmd::.
Grāmatā "Kurzeme un kurzemnieki" rakstīts:
Netālu no Kuldīgas - Kurmāles pagasta Upīškalnā atradās Baltijas flotes sakaru centrs sakaru uzturēšanai ar kuģiem un zemūdenēm. Tas bija viens no 17 šāda veida centriem posmā starp Kaļiņingradu un Ļeņingradu. Centram piešķirtā zemes platība bija 170 ha. Darbības sākumā centra raidītāja antena tika uzcelta ar aerostata palīdzību,bet tā kā normālu antenas darbību lielā mērā ietekmēja meteoroģiskie apstākļi, tad 1988.g. tika uzsākta stacionāru antenu būve. Centra raidītāju jauda bija 200 kW, tā darba diapozons - 8 - 30 kHz. Tā kā elektromagnētiskie viļņi negatīvi ietekmēja cilvēku veselību [manuprāt,pārspīlējums]un apkārtējo vidi un antenas atradās netālu no Kuldīgas slimnīcas, 1990.g. 16.oktobrī Kuldīgas rajona izpildkomitejas tautas deputātu padomes 6.ārkārtas sesijā tika pieņemts lēmums "Par garo viļņu (15-100 kHz) radiostacijas antenas būves pārtraukšanu Kuldīgas rajonā",sākot ar 1990.g. 20.novembri. Par lēmuma pieņemšanu tika paziņots sakaru centram,piedraudot, ka lēmuma nepildīšanas gadījumā tiks uzsākta karaspēka daļas blokāde.Celtniecības darbi uz laiku tika pārtraukti, bet 1991.g.pirmajā pusē atkal atjaunoti un 1992.g.beigās antenas tika pilnībā uzstādītas. 1993.g. vasarā sakaru centrs tika nodots Kuldīgas rajona pašvaldībai. Ēkām un būvēm tika atrasts saimnieciskais izmantojums, bet antenu lauks tomēr būs jādemontē, jo nav redzama tā reāla izmantošana.
- Publikācijā izmantotas Kārļa Klotiņa un Viesīša fotogrāfijas.