Zvārdes pagasts. Zvārde. Joprojām man šis nosaukums asociējās ar aviācijas uzlidojumu poligonu. Daļa taisnības man tomēr ir – iebraucot šajā pagastā ik uz soļa ir ēku drupas, zemē izrautas bedres un šovasar, izkāpjot no mašīnas kādā karjerā, kāja burtiski nejauši aizķērās aiz bumbas fragmenta.
 
Pirms poligona ierīkošanas pagastu nopostīja karš. Ir vieta – Cūkutukums, kur vācieši ar krieviem mainījās 16 reizes. Šķembas mērķu zonā ir visur. Un arī nesprāgušas bumbas mētājas daudzviet virszemē. Mērķu zona ir atmīnēta, tomēr šeit labāk divreiz padomāt, pirms iedurt lāpstu zemē, bez vajadzības nevajadzētu rušināties pa zemi. Kā zināms, bumbas krita ne tikai mērķu zonā. Šeit zeme ir ļoti bagāta ar smilti un granti. No vietējiem materiāliem pārējie ceļi tika arī uzbērti. Rokot grunti pastāvīgi ar tehniku tika izrauta kāda nesprāgusi munīcija.
 
No 1954 līdz 1993.gadam šeit bija aviācijas uzlidojumu poligons un ne tikai. Šāva arī no „Neuzvaramā” borta ieročiem. Aptuveni 19800 kvadrātkilometru lielu teritoriju bija pārņēmusi padomju armija. Pati mērķu zona bija dziļāk mežos un aizņēma aptuveni 1800 kvadrātkilometru teritoriju. 78% no teritorijas klāj meži, purvi un aizaugošas pļavas. Ceļi poligona laikā bija visai nosacīti. Tikai deviņdesmito gadu vidu tika uzbūvēts normāls grants ceļš, kas savienoja Kokmuižu ar Striķiem. Pārējos ceļus ar laiku sabūvēja mežu īpašnieki, lai tos varētu apsaimniekot.
Šobrīd daļā Zvārdes pagasta ir izveidots dabas parks ar nosaukumu Zvārdes meži. Ir arī liegumi, kur braukt ar džipu vai krosenieku nedrīkst. Negribu kavēties pie koku un putnu sugu skaitīšanas, tāpēc atzīmēšu vietas un objektus, kurus noteikti vajadzētu apskatīt atbraucot uz Zvārdi.
 
Braucot Zvārdē no Kokmuižas puses (Auces gals), noteikti jāredz Kerliņu baznīcas drupas. Pretējā ceļa pusē atrodas Kerliņu ezers. Liekas, ka visas piekļūšanas iespējas šim ezeram beidzās pie bomja un zīmes „Privaten”. Tomēr turpat ir lieliska viesu māja, kur var pat pavadīt nakti pēc copes un ekskursijas. Šis ezers nav dabas parka teritorijā. Dabas parks stiepjas līdz Riteļu kapiem, iekļaujot Svētaiņu ezeru, tad kādu gabalu stiepjas gar ceļu, kas izved uz Saldus – Ezeres šosejas un aiziet uz Kursīšu pagasta pusi. Kerliņu ezers ir pats dziļākais – vidēji, cik atceros ap 28 metri. Kerliņu baznīcas dīķis (dabā tie ir vairāki) atrodas kādi 400 metri tālāk. Karte nav precīza, tāpēc iesaku to aplūkot iebraucot pie „jurtas” ceļa kreisajā pusē un tālāko ceļu mērot ar kājām. Tas tādēļ, ka gandrīz visi topogrāfiskie ceļi vasarā ir izbraucami tikai ar džipu (arī ar parketnieku nebūtu prātīgi kaut kur līst). Apmēram 5 kilometri tālāk pa ceļu kreisajā pusē ir Smuku kalns. Vēl pēc kilometra labajā pusē ir pavisam maziņš celiņš apm. 300m pa zemes ceļu un tur atrodas iekopta atpūtas vieta. Tas ir neliels laukums dažām automašīnām, tur ir galds, sēdvietas un 50 metri uz leju ir Svētaiņu ezers.

Izbraucot atpakaļ uz ceļa pēc apmēram kilometra labajā pusē ir zemes ceļš un 40 metri līdz tam pašam ezeram. Atšķirība liela – tusētgribētajiem nav tālu jābrien līdz ūdenim, tas ir 5 metrus no stāvvietas.

Izbraucot uz ceļa, pēc 300 metriem ir grants ceļš pa kreisi. Pa to ceļu pēc apmēram 250 metriem kreisajā pusē būs karjera, nesprāgušas bumbas utt. No šīs vietas uz priekšu bija pati aktīvākā bumbošanas vieta. Šeit bija mērķu zona. Bumbu izrautās bedres ar tehniku aizgrūda ciet, bumboja un atkal bēra ciet un tā 40 gadus. Sevišķi labi sabumbotās vietas var redzēt ziemā, kad nav sniega un koku lapu. Tālāk pa karjeru ceļu nav jēgas braukt, ceļš sazarojas vairakkārt (liela apmaldīšanās iespēja) un beidzās dziļi mežā ar strupceļu.

Turpinot ceļu pa galveno ceļu, izbraucot klajumā, kreisajā pusē (apm. Pēc 1,5 km.) ir Rīteļu kapi. Pareizāk sakot kapu atliekas. Šie kapi ļoti intensīvi tika bumboti un šobrīd atgādina bedrainu pļavu. Rīteļiem pretējā pusē atrodas karjera, kur iznīcināja nesprāgušo munīciju. Turpināt braukt pa šo ceļu ieteiktu tikai vasarā. No Rīteļiem šis ceļš apmēram pēc 7 – 8 km atdursies pret Saldus – Ezeres šoseju.

Atgriežoties uz galvenā ceļa, nākamais apskates objekts ir Kurgāna atliekas. Šis ir komandieru postenis, no kura tika vēroti un koordinēti uzlidojumi. Nākamajā krustojumā nogriežoties pa labi būs (pēc norādes) Zvārdes baznīcas drupas. Turpinot ceļu gar LMT sakaru torni, turpat ir Veczvārdes centra drupas. Vasarā nevar redzēt neko – visas drupas ir ieaugušas kokos.

Vēl apmēram pēc kilometra, labajā pusē pavērsies skats uz Odzēnu ezeru. Tas ir seklākais no trijiem lielajiem ezeriem – tā vidējais dziļums aptuveni 4 metri. Dziļākā vieta – 8metri. Tam ir ļoti ērti piebraukt, jo atrodas no ceļa tikai metrus 15!

Dažus kilometrus tālāk, būs paliels krustojums. Pa kreisi uz Striķiem taisni – Zvejnieki, Saldus, pēc norādēm. Pa labi privātīpašums „Lapsas”. Tagad tur ir arī šautuve (kontakttālrunis 29430012). Turpat netālu arī LRAM armijas daļa.
 
Zvārde mani ieinteresēja jau sen, kad gāju vēl skolā. Žurnālā „Auto” (1994/17.nr. un 1994/12.nr.) bija Ojāra Andersona raksti par Projektu Zvārde 16. Tās bija džipistu sacensības, septembra sākumā pa īpaši izveidotām (lasi – atrastām!) trasēm. Par cik mani aizrauj apvidus braukšana(hobija līmenī ar pavisam parastu vaz džipiņu), par katru cenu gribējās izpētīt to lietu tuvāk. Jāatzīst, ka, lai gan tur sen jau nekādi džipu mači nenotiek, tomēr bezceļu piekritējiem tā ir īsta medusmaize ar neierobežotām iespējām. Jo iekūlies ar džipu kādā purvā vai slīkšņā – vismaz tuvākajos 6 – 10 km tuvumā nebūs neviena cilvēka.

Lai komentētu šo rakstu, Jums nepieciešams reģistrēties