Kā jau visiem labi zināms, 1939. gada 21. martā, Klaipēda, ko Lietuva 1923. gadā bija atguvusi savā īpašumā, atkal kļuva par Mēmeli, jo nonāca vāciešu pārvaldījumā, saskaņā ar Vācijas – Lietuvas līgumu. Burtiski nākamajā dienā pilsētā ienāca vermahta kājnieku un tanku vienības. Vienlaicīgi ieradās arī vācu eskadra ar jūras kājniekiem, admirāļa G.Bema vadībā, pilsētā tika izsēdināts jūras kājnieku desants. Pēcāk ostā ar mīnu kuģi „Leonards” ieradās pats Ā.Hitlers. Viņš pieņēma militāro parādi, teica runu pilsētas rātsnamā, un nākamajā dienā paziņoja, ka Mēmeles osta kļūs par jūras cietoksni un tiks izmantota kā bāze vācu flotei.
Jūras cietoksnis – skan spēcīgi. Noteikti, ka Hitlers plānoja būvēt ko nopietnāku, nevis izmantot Mēmelē esošo, 19. gadsimtā celto cietoksni . Nekavējoties tika noformēts arī vācu eskadras sastāvs. Tajā ietilpa 13 traleri un 9 zemūdenes. Jau pēc nedēļas pilsētā tika izvietotas 3 krasta aizsardzības baterijas un viena pretgaisa aizsardzības baterija, kā arī ar aprīli sākās militārā lidlauka , ilglaicīgu nocietinājumu, kā arī pazemes degvielas glabātuvju celtniecība.
Kāda tad ir krasta aizsardzības bateriju nozīme? Tās ir krasta lielgabalu baterijas, ar kuru palīdzību var aizsargāt ostu no pretinieka kuģiem, kā arī redzamības zonā ienākušo pretinieka kuģu atvairīšanai. Krasta aizsardzības baterijas, protams, varēja tikt izmantotas arī aizsardzībai pret pretinieka sauszemes karaspēku. Pirmās krasta aizsardzības baterijas sāka būvēt 1939. gada aprīlī, par ko tūlīt ziņoja arī lietuviešu un padomju izlūki. Vietas izvēle nebija nejauša – baterijas tika būvētas pa labi un pa kreisi no ostas vārtiem. Viena baterija tika būvēta ciemata Giruļai tuvumā, otra – netālu no vecā Kopgalis forta.
Mūsu ekspedīcijas „Lietuva-2009” laikā, viens no mūsu galamērķiem tad arī bija krasta aizsardzības baterija „Försterei”, kas atrodas netālu no Giruļai ciemata. Par šo bateriju tad arī centīsimies pastāstīt mazliet sīkāk.
Krasta aizsardzības baterija tika izbūvēta pēc tipveida projekta četrām lielgabalu pozīcijām, kas sastāv no diviem artilērijas blokiem, uz katra no tiem izvietotas divas lielgabalu pozīcijas. Plānojumā ietilpst arī novērošanas postenis, kā arī personāla patvertnes un munīcijas noliktavas.
Lūk, kā piekraste izskatās no satelīta:
Ar skaitļiem 1 un 2 ir atzīmēti artilērijas bloki. Uz katra bloka, kā jau minēju, divas lielgabalu pozīcijas. Šeit izmantoti 150mm lielgabali SKC/28. Ar skaitli 3 atzīmēts novērošanas postenis.
Šajā attēlā redzam kreiso (fotografēts stāvot ar muguru pret jūru) artilērijas bloku ar divām lielgabalu pozīcijām:
Tālākā lielgabala pozīcija:
Abas lielgabalu pozīcijas savienotas ar ejām. Ap ejām izvietoti kazemāti un munīcijas noliktavas. Lādiņi lielgabalam tika pacelti no zem lielgabala atrodošās telpas, ar vinčas palīdzību.
Novērošanas postenis atradās starp abiem artilērijas blokiem (satelītkartē atzīmēts ar numuru 3). Novērošanas posteņa priekšpusē atrodas divas metāla novērošanas kabīnes. Aiz tām atradusies bruņots tālmēra tornis, taču Padomju laikā tā vietā uzbūvēts ķieģeļu tornītis, iespējams antenas novietošanai. Padomju laikā krasta aizsardzības baterijas kazemāti kalpojuši kā radio izlūkošanas un robežsardzes postenis.
Novērošanas postenis:
Tālāk seko pats interesantākais. 10 metrus no labajā pusē izvietotā artilērijas bloka atrodas apaļš dzelzsbetona fundaments vēl kādam lielgabalam (plānā atzīmēts ar skaitli 4). Lūk arī fotogrāfija:
Un lūk arī pats lielgabala stiprinājuma fragments:
Apkārt pašam lielgabala stiprinājumam atrodas vēl viens aplis ar neizmantotām skrūvēm. Apļa diametrs 195cm, skrūves vītnes diametrs - 6.cm, skrūves vītņu skaits - 16gab. Tātad - tieši tāds pats skrūvju skaits un izvietojums kā ap novērošanas torni izvietotajām četrām lielgabalu SKC/28 pozīcijām. Taču viducī ticis nostiprināts pavisam cita tipa, vācu zenītlielgabals - 128mm FLAK 40.
Krasta aizsardzības vēsture nebūt nebeidzas 1944. gadā, tāpēc turpinājumā aplūkosim satelītkartē atzīmētos punktus 5 un 6. Ar skaitli 5 atzīmēti divi lielgabala fundamenti, kas atrodas tuvāk jūra. Attēlā redzam tālāko pozīciju pa labi no novērošanas punkta:
Fundaments - astoņstūris, vidū aplis ar 20 skrūvēm, apļa diametrs 210cm, attālums starp blakus esošām skrūvēm - 33cm. Apļa vidū atrodas kanāls kabelim, kas iet cauri fundamentam, iznākot ārā tā sānos. Negribētos melot, taču liekas, ka šis fundaments ir bijis paredzēts Padomju Б-13 130mm lielgabalam. Un lūk, pozīcija nr. 6:
Satelītkartē atzīmētajā sestajā punktā atrodas dzelzsbetona pamatne lielgabalam. Vidū aplis no 24 skrūvēm, 120cm diametrā. Starp skrūvēm 16cm attāums. Vītnes diametrs - 35cm. Tātad - kreisajā pusē novērošanas tornim izvietoti savādāka tipa lielgabali. Tāpat nav saprotams, kur palikusi ceturtā lielgabala pozīcija... Tai vajadzētu atrasties starp sesto un trešo punktu, jo parasti pozīcijas ir četras.