Igaunijas Hījumā salas Tahkunas pussalā atradās četri 305mm (12 collu), 52. kalibra lielgabali. Lielgabalu pozīciju pamati atrodas 700 metrus no Tahkunas bākas. Ar baterijas palīdzību pretinieku kuģiem tika liegta pieeja Somu līcim. Baterijas celtniecība tika uzsākta 1914. gadā. Vispirms tika uzbūvēta sešus kilometrus gara šaursliežu dzelzceļa līnija, kas savienoja Lehtma piestātni ar Tahkunas pussalu. Viss baterijai nepieciešamais tika piegādāts ar baržām līdz Lehtma piestātnei un pa šaursliežu dzelzceļu nosūtīts uz celtniecības vietu.

tahkunaplans
1. - IV. Lielgabalu pozīcijas 8. Iebrukusi patvertne 
2. Komandpunkts 9. Akmens smalcināšanas vietas paliekas
3. Novērošanas punkta pamati                              10. Tranšeja
4. Elektrostacija 11. Ierakumi
5. Dzelzceļa uzbērums                           12. Betona pamati
6. Drenāžas grāvis 13. Betona pamati
7. Uzspridzināta patvertne 14. Drenāžas grāvis
 15. Dzelzceļa uzbērums 

305mm lielgabali tika novietoti uz masīviem betona pamatiem. Lielgabali tika izvietoti pa pāriem. Attālums starp lielgabalu pāri – 64m, attālums starp abiem lielgabalu pāriem – 111metri. Kopā no 1916 – 1917. gadam tika izlietoti 1700m3 betona, kas sastādīja 12% no kopējām izmaksām. Betona pamati izveidoti nošķelta konusa formā, kura apakšējais diametrs ir 15 m, dziļums – 4 metri. Konusa virszemes daļas diametrs 6,5 metri, lielgabala stiprinājuma pacēluma diametrs – 3,5 metri. Tika izveidoti arī pagrabi munīcijai un patvertne apkalpojošajam personālam, uzbūvēts komandcentrs un novērošanas tornis. 1917. gada jūnijā uz pamatiem tika uzstādīti lielgabali. Šāviena attālums varēja sasniegt līdz 152 kabeļtauvu (28km) lielu attālumu. Minūtē varēja tikt veikti divi šāvieni, viena lādiņa svars bija 450 kg. Diemžēl baterijā uzstādītais tālmērs tehniski neatbilda 305mm lielgabalu iespējām, tādēļ neizdevās veikt lielgabalu piešaušanu maksimālajā attālumā.

tahkunalielgabals

Lielgabala demontāža 1920. gadā

Ar Hījumā salā izvietoto spēcīgu krasta aizsardzības bateriju rēķinājās arī pretinieks un vācu līnijflote tā arī ne reizi nemēģināja tuvoties Somu līcim.

Pēc tam, kad Hījumā salu sagrāba vācieši, ne lielgabali, ne pašas pozīcijas netika uzspridzinātas un nostāvēja neskartas līdz pat pagājušā gadsimta divdesmitajiem gadiem. Vēlāk lielgabalus pamazām sāka demontēt un tos nogādāja uz Aegnas un Naisāres salu, netālu no Tallinas, kur tie turpināja kalpot Igaunijas Republikas krasta aizsardzības sistēmā.

Betona celtnes Tahkunas pussalā apauga ar mežu un pat vietējie iedzīvotāji aizmirsa krasta aizsardzības baterijas atrašanās vietu. Deviņdesmito gadu sākumā pateicoties Hijumā salas vēstures pētnieka un Kardlas vēstures muzeja direktora Urmasa Seliandra iniciatīvai tika uzmērītas baterijas pozīcijas, attīrīta apkārtne un izveidota baterijas shēma. Šobrīd šī unikālā militārās vēstures liecība ir pieejama apskatei gan tūristiem, gan vēsturniekiem.

Netālu no krasta aizsardzības baterijas atradās arī pretgaisa aizsardzības baterija 39A (1916 - III-57/40, IV-75/50 1917)

Izmantotie materiāli:

Lai komentētu šo rakstu, Jums nepieciešams reģistrēties