Kā jau visiem labi zināms, 1939. gada 21. martā, Klaipēda, ko Lietuva 1923. gadā bija atguvusi savā īpašumā, atkal kļuva par Mēmeli, jo nonāca vāciešu pārvaldījumā, saskaņā ar Vācijas – Lietuvas līgumu. Burtiski nākamajā dienā pilsētā ienāca vermahta kājnieku un tanku vienības. Vienlaicīgi ieradās arī vācu eskadra ar jūras kājniekiem, admirāļa G.Bema vadībā, pilsētā tika izsēdināts jūras kājnieku desants. Pēcāk ostā ar mīnu kuģi „Leonards” ieradās pats Ā.Hitlers. Viņš pieņēma militāro parādi, teica runu pilsētas rātsnamā, un nākamajā dienā paziņoja, ka Mēmeles osta kļūs par jūras cietoksni un tiks izmantota kā bāze vācu flotei. 

Jūras cietoksnis – skan spēcīgi. Noteikti, ka Hitlers plānoja būvēt ko nopietnāku, nevis izmantot Mēmelē esošo, 19. gadsimtā celto cietoksni. Nekavējoties tika noformēts arī vācu eskadras sastāvs. Tajā ietilpa 13 traleri un 9 zemūdenes. Jau pēc nedēļas pilsētā tika izvietotas 3 krasta aizsardzības baterijas un viena pretgaisa aizsardzības baterija, kā arī ar aprīli sākās militārā lidlauka , ilglaicīgu nocietinājumu, kā arī pazemes degvielas glabātuvju celtniecība.

Hitlera ierašanās Klaipēdā

Kāda tad ir krasta aizsardzības bateriju nozīme? Tās ir krasta lielgabalu baterijas, ar kuru palīdzību var aizsargāt ostu no pretinieka kuģiem, kā arī redzamības zonā ienākušo pretinieka kuģu atvairīšanai. Krasta aizsardzības baterijas, protams, varēja tikt izmantotas arī aizsardzībai pret pretinieka sauszemes karaspēku. Pirmās krasta aizsardzības baterijas sāka būvēt 1939. gada aprīlī, par ko tūlīt ziņoja arī lietuviešu un padomju izlūki.

Krasta aizsardzības baterija "Nordmole" atrodas Melnrages ciema tuvuumā, netālu no lielgabalu baterijas "Memel-Nord"

2013. gada fotogrāfijas

Ekspedīciju sponsorēja Vivi Car Rental

Lai komentētu šo rakstu, Jums nepieciešams reģistrēties