https://diggers.lv/index.php/militarie-objekti/fortifikacija/64-kaunas-cietoksnis/134-kaunas-cietoksnis-9-forts#sigProGalleriad7961d969f
Devītais forts (lietuviski – Devintas fortas) atrodas ziemeļrietumos no Kauņas. 19. gadsimta beigās Kauņas pilsēta tika apjozta ar astoņiem fortiem un deviņām lielgabalu baterijām. 1902. gadā sākās Devītā forta celtniecība, kas tika pabeigta Pirmā pasaules kara pievakarē. Sākot ar 1924. gadu, Devīto fortu izmantoja kā cietumu.
Padomju okupācijas laikā (no 1940. – 1941. gadam) fortu izmantoja VDK, tajā, pirms nosūtīšanas uz gulagu Sibīrijā, izmitinot politiskos cietumniekus.
Vācu okupācijas gados Devītajā fortā masu slepkavību laikā tika nogalināti ap piecsimt tūkstošiem Lietuvas ebreju. Lielākoties ebreji tika šeit atvesti un nošauti no Kauņas geto. Uz nošaušanu ebreji tika vesti arī no Francijas, Austrijas un Vācijas.
1943. gada 25. decembrī no Devītā forta izdevās izbēgt 64 ebrejiem. Daļa no viņiem sabēga mežā, daļai paslēpties palīdzēja vietējie Kauņas iedzīvotāji, vēl daļa piebiedrojās partizāniem.
Izbēgušo ķeršanas laikā tika notverts 61 no izbēgušajiem cietumniekiem. Atlikušos trīs tā arī nenotvēra.
1944. gadā, mainoties okupācijas varām, vācieši likvidēja Kauņas geto un cietumniekus no Devītā forta, kas tajā laikā bija ieguvis „Nāves forta” nosaukumu, pārvietoja uz citām nometnēm. Pēc Otrā pasaules kara krievi fortu atkal vairākus gadus izmantoja kā cietumu. No 1948. līdz 1958. gadam cietumnieki forta pieguļošajā teritorijā nodarbojās ar lauksaimniecību.
1958. gadā fortā sāka darboties muzejs. 1959. gadā četrās no cietumnieku cellēm tika iekārtota ekspozīcija, kas stāsta par nacistu zvērībām Lietuvā. Pieļauju, ka, ja pie varas būtu vācieši, šāda ekspozīcija būtu izveidota par krievu zvērībām Lietuvā. Karojošās puses parasti norāda uz pretinieka noziegumiem, tādējādi novēršot uzmanību no sevis. Vēsturi to ir pierādījusi ne reizi vien. 1960. gadā sākās masu apbedījumu atrakšana un upuru uzskaite, lai iegūtu priekšstatu par nozieguma apmēriem. {akgallery}
Devītā forta muzeja ekspozīcijā ir dažādi priekšmeti, kas liecina gan par Padomju, gan nacistu noziegumiem, kā arī materiāli un liecības par Kauņas un Devītā forta agrāko vēsturi.
Netālu no forta atrodas skulptora A. Ambroziunas veidots memoriāls fašisma upuru piemiņai. Monuments uzstādīts 1984. gadā un ir 32 metrus augsts. Masu apbedījumu vietā ir novietota piemiņas plāksne, kas vēsta: „Šajā vietā nacisti un viņu palīgi nogalināja vairāk nekā 30 tūkstošu ebreju no Lietuvas un citām Eiropas valstīm.”
Apmeklējot fortu, iesakām izmantot vietējā gida pakalpojumus, kurš ir labākais, kādu līdz šim esam sastapuši. Gida stāstījums par fortu un tā vēsturi bija izsmeļošs un aizraujošs. Tiesa gan, pēc forta apmeklējuma pārņem skumjas par zvērībām, ko pastrādājuši abi noziedzīgie okupācijas režīmi. Skumjas par režīmiem nevēlamo cilvēku likteņiem un bezjēdzīgajām nāvēm. Skumju forts.