Par sevi.
Obligātajā karadienestā tiku iesaukts 1964.gada novembrī, ar nozīmējumu – lielkalibra artilērija. Tikai tad, kad vilciens tuvojās Ļvovai, pavadošais virsnieks kā lielu noslēpumu atklāja – dienēsim Stratēģiskās nozīmes raķešu karaspēkā. Līdz nākošā gada jūlijam apguvu armijas zinības jaunāko speciālistu skolā Kolomijā, Rietumukrainā, Piekarpatu kara apgabals – ar tupu plača stampāšanu mūs pārlieku neapgrūtināja – līdz pusdienām intensīvas nodarbības klasēs pēc specialitātes, pēcpusdienā – fizo, ierindas mācība un gatavošanās nāk. dienas nodarbībām.
Pēc divu nedēļu ilgas prakses raķešu divizionā Doļinā un sekmīgi nokārtotiem izlaiduma eksāmeniem, tika piešķirta pakāpe – jaunākais seržants, 3.klases stratēģisko raķešu pārbaudes – palaišanas vadības sistēmu elektroiekārtu aparatūras speciālists – tāds tulkojumā izskatās ieraksts karaklausības apliecībā . Jau pēc pāris dienām ar līdzīgiem salāgām atrados ”mežā” – gvardes, ar Bogdana Hmeļņicka ordeni apbalvotajā, karaspēka daļā, virszemes startu divizionā Skala Podoļskaja apkaimē, Rietumukrainā, kur arī pagāja atlikušie divi dienesta gadi.
Kļuvu otrās, tad pirmās klases speciālists. Nezinu, kāpēc, bet mūsu divizions skaitījās tāds kā eksperimentālais, un trešajā dienesta gadā apm. trīs mēnešos nācās apgūt sagatavošanas mašīnas 8N213 vecākā operatora specialitāti, pēc ieskaites nokārtošanas apgabala štābā tiku pielaists kaujas dežūrām virsnieka amatā. Vienlaicīgi nokārtoju eksāmenu arī ”Meistara” kvalifikācijai – žēl, to gan oficiāli neapstiprināja, jo pēc nolikuma tikai reizi kalendāra gadā varēja pacelties par vienu klasi. Jebkurā gadījumā, salīdzinot ar seržantu sastāvu, saņēmu interesantu mēnešalgu. Pateicoties manai centībai un nepiekrišanai palikt virsdienestā – vai doties uz karaskolu iegūt virsnieka pakāpi - no diviziona, cik atceros, uz ”dembeli” devos pats pēdējais – ilgi nevarēja (negribēja?) Piekarpatu kara apgabalā sameklēt virsnieku, kuru manā vietā nekavējoši varētu nozīmēt dežūrējošā maiņā – viss Strat. noz. raķešu karaspēks pārgāja uz 1.pakāpes paaugstināto kaujas gatavību, jo Ķīnas Tautas Republikas vadība bija paziņojusi visai pasaulei, ka 1967.gadā Novembra svētku parāde Sarkanajā laukumā nenotiks! – tomēr notika.
Diviziona struktūra.
Pulks sastāvēja no diviem patālu esošiem divizioniem, viens virszemes startiem, otrs – šahtu variants. Mūsu divizionā bija četras starta baterijas, kopā to personālsastāvs aptuveni 260 virsnieku, virsdienestnieku, seržantu un ierindnieku – plus dažādas tehniskās un administratīvās struktūras, kopā ap 400 cilvēku – štaba ”žurkas” – rakstveži, šifrētāji, reglamentu darbu nodaļa ORR, datu sagatavošanas nodaļas OPD Einšteini, sakaru mezgls ar it glītām meitenēm, saimniecības rota ar pavāriem, noliktavu pārziņiem un cūkkopjiem, autotehnikas darbnīcas, degvielu specnoliktavu un ekspreslaboratorijas ”ķīmiķi”, sardzes rota (pa diviziona ārējo perimetru, ko apsargāja arī draudīgais augstsprieguma - kaujas spriegums 2400 V - tīkliņš P 2, mīnu lauki, papildus ap tehniskajām pozīcijām signālsistēma ”Sosna”). Attālu no starta bateriju personāla kazarmām atradās nu ļo-o-o-ti noslēpumaina mazskaitlīga karaspēka daļa, sastāvoša pārsvarā no virsniekiem, kas nekādā veidā nebija pakļauta ne diviziona, ne pulka komandieriem – tikai tiešām pavēlēm no Maskavas – ”golovasķiki”, kuri nodarbotos ar raķetes kodoltermiskās galvas/kaujas daļas sagatavošanu, t.i., sfēras un konusa montēšanu, transportēšanu uz starta pozīcijām un pievienošanu nesējam, ja Dzimtene dotu atbilstošu pavēli. Nevaru lielīties – nekad sava dienesta laikā netiku redzējis reālu atomgalviņu, par ko, jāsaka, neesmu īpaši sarūgtināts.
Starta baterijas struktūra.
Starta baterija sastāvēja no četrām nodaļām:
- 1.nodaļa. (Tulkojumi latviešu valodā ir visai neveikli). Tēmētāji un starta apkalpe.
- 2.nodaļa. Dzinēju iekārtas speciālisti.
- 3.nodaļa. Autonomās vadības sistēmas speciālisti, dīzeļelektrostaciju apkalpe.
- 4.nodaļa. Uzpildītāji. Privilēģēti ļaudis – dienests tikai divi gadi (tolaik PSRS Bruņotajos Spēkos dienēja trīs gadus, flotē – četrus gadus), pārtikā pasakainas piedevas – gaļas konservi, siers, olas, vairāk sviesta un baltmaizes, vitamīni. Toties kompleksajās nodarbībās saskarsme ar visiem degvielas komponentiem, izņemot palaišanas degvielu TG 02, arī produkta 030 – 96% ūdeņraža pārskābes, vietā perehidrols, kas nav mazāks draņķis.
Starta baterijas personālsastāvs.
- Baterijas komandieris – majors
- Bat. komandiera vietnieks tehniskos jautājumos – kapteinis
- Autotehniķis – virsdienesta staršina
- Baterijas staršina (katra zaldāta tēvs, kaut viņu nelabais!) – visrsdienesta staršina
- 1.nodaļas priekšnieks – kapteinis
- 1.nodaļas tēmēšanas grupas tehniķis – virsdienesta staršina
- 2.nodaļas priekšnieks – kapteinis
- 2.nodaļas tehniķis – leitenants
- 3.nodaļas priekšnieks – kapteinis
- 3.nodaļas sagatavošanas mašīnas 8N213 vecākais operators – vec. leitenants
- 3.nodaļas virszemes kabeļu tīkla (NKS) vecākais tehniķis – leitenants
- 3.nodaļas borta tehniķis – obligātā dienesta staršina
- 4.nodaļas priekšnieks - kapteinis
- 4.nodaļas oksidētāja AK 27i uzpildes mašīnas (ZAK) tehniķis – virsdienesta staršina, plus 50 – 51 obligātā dienesta seržanti, jefreitori un nedaudzi ierindnieki. Visi virsnieki, kā minimums, absolvējuši specializētas kara mācību iestādes, lielākais vairākums, sākot ar kapteiņa pakāpi – ar kara akadēmiju izglītību, viss seržantu un ierindnieku sastāvs – vismaz ar vidējo izglītību. Varu apgalvot, ka starta baterijās nebija neviena ”ģedovščinas” gadījuma, tas vienkārši nebija iedomājams.
Nesējraķešu skaits divizionā, izvietojums.
Militārajā terminoloģijā, arī mācību līdzekļos nesējraķetes tiek dēvētas par ”izstrādājumiem”, piem., izģeļije 8K63. Vienkāršībai turpmāk lietošu nosaukumu ”raķete”.
Četras starta pozīcijas novietotas kvadrāta stūros. Starp tām – kaujas raķešu monolīta betona novietnes/glabātavas, katras starta pozīcijas virzienā atradās divas – 1. un 2.zalves raķetes. 3.zalvei paredzētās raķetes atradās citās novietnēs, apm. 3km attālumā no starta pozīcijām. Skaļi netika apspriests, bet gan virsniekiem, gan ierindniekiem bija skaidrs, ka reālas karadarbības situācijā starta baterijas, labākajā gadījumā, sagatavotu startam un palaistu tikai 1.zalves nesējraķetes, protams, ar nukleāru kaujas daļu. Nesējraķetes dzinēji aktīvi darbojas aptuveni tikai 138 sekundes, kaujas daļa tiek atdalīta no nesēja un turpina lidojumu pa balistisku trajektoriju līdz noteiktajam mērķim; tā kā kaujas daļa bija salīdzinoši neliela – konuss ar diametru 165 cm, aptuvenais augstums 430 cm, pastāv varbūtība, ka tajos gados to nepārtvertu pretinieka pretraķešu sistēmas, mūsdienu PRO priekšteči.
Kaujas raķetes, divizionam esot pastāvīgajā kaujas gatavībā (vadoties pēc 8K63 kaujas reglamenta, izķir vairākas gatavības pakāpes), atrodas piestarta glabātavās, uz transportšasijām, ievietotas hermetiskā gumijas apvalkā, pāri uz lokiem uzstādīts noslēdzošs brezenta tents. Glabātavās tiek pedantiski ievērots gaisa temperatūras, mitruma režīms, tur nav putekļu un – nedod Dievs! - grauzēju. Par kaujas raķešu uzglabāšanu atbildēja reglamentu darbu nodaļas speciālisti, un tā bija ļoti nopietna atbildība. Kaujas raķetes no glabātavas uz starta pozīciju tika izdotas reti – mana dienesta laikā tikai vienreiz kompleksajās nodarbībās izmantojām 1.zalves raķeti, protams, bez degvielas komponentu uzpildīšanas. Kompleksās nodarbības – visu agregātu, sistēmu pārbaudes, degvielas komponentu un saspiesta gaisa reāla uzpildīšana – vai neuzpildīšana, kā nu nodarbību plānā paredzēts, kaujas daļas maketa, ar atbilstošo aparatūru, pievienošana, vārdu sakot, visas darbības līdz reālam raķetes starta momentam. Kompleksajām nodarbībām izmantoja speciālu mācību raķeti, kas ”ceļoja” pa visu kara apgabalu, ja tiek izmantoti dzelzceļa pārvadājumi – visparastākajā pasažieru vagonā ar baltiem aizkariņiem, kura vienīgā atšķirība ir noceļams jumts un demontēti tamburi – raķetes gabarītu dēļ.
Reālie starti.
Raķešu palaišanu (kā tulkot – puski raket??) katra starta baterija veica reizi četros gados poligonā Kapustin Jar (Kapjarā), Jūs jau ziniet, kur tas atrodas. Es pats uz startiem neesmu bijis – mūsu baterijai bija plānots nākošais gads pēc mana dembeļa.