Daudziem, apskatot fotogrāfijas no mūsu ekspedīcijas uz Rudbāržu raķešu bāzi un Vaiņodes raķešu bāzi, noteikti rodas jautājums par to, kādiem tad īsti nolūkiem ir uzbūvētas šādas 30 metru dziļas šahtas un grandiozais vadības komplekss (2 pazemes līmeņi un trešais - tehniskais līmenis).
Nepretendēju uz ļoti precīziem izmēriem, attālumiem un gada skaitļiem, ņemot vērā to, ka dažādos informācijas resursos tie mēdz būt atšķirīgi, taču īsu ieskatu par ballistisko raķeti R-14 mēģināšu sniegt.
Sakarā ar to, ka ASV gatavojās izmēģināt ballistisko raķeti ar lidojuma attālumu lielāku par 3000 km, 1958. gada 2. jūlijā tika pieņemts lēmums, ka PSRS ir nepieciešama raķete, kuras lidojums būtu 3600 km un vairāk. Valsts pasūtījumu saņēma inženieris Mihails Kuzmičs Jangels, kurš jau iepriekš bija projektējis PSRS ballistisko raķeti R-12, kuras lidojuma attālums bija gan tikai 2000 km.
Pieredze inženierim jau bija, un divu gada laikā viņš un viņa kolektīvs bija izpildījis valsts pasūtījumu. 1960. gada 6 jūlijā sākās raķetes testēšana. Pārbaude ilga līdz 1961. gada 24. aprīlim, kad raķete tika iekļauta PSRS armijas bruņojumā.
1962. gada 1. janvārī raķešu palaišanas gatavībā bija armijas pulks Gluhovā (Ukraina), un Priekulē (Latvija). Raķete R-14 bija paredzēta startam no virszemes pozīcijām, tā tika novietota uz speciālas starta platformas, un tikai tad tajā iepildīja degvielu. R-12 un R-14 tipa raķetes nozīmīgu lomu spēlēja Kubas krīzes laikā, kad Padomju armija slepus nogādāja Kubā divus karaspēka pulkus ar 16 šāda tipa raķetēm, kas draudzīgi piebiedrojās salā jau izvietotajiem trīs karaspēka pulkiem, kuru rīcībā bija raķetes R-12 - notēmētas uz ASV. Raķetes no Kubas tika izvestas, kad tika panākta vienošanās starp PSRS un ASV, kura no savas puses izvāca ballistiskās raķetes no Turcijas.
Tā kā attiecības ar ASV arī pēc tam nebija no tām labākajām, radās nepieciešamība labāk aizsargāt raķeti no ārējās ietekmes faktoriem (atomsprādziena). Tika izstrādāta raķetes R-14 modifikācija, palaišanai no apakšzemes starta šahtām, kā arī no virszemes pozīcijām. Tās nosaukums - R-14u ("u" ir saīsinājums no "universālā ). Pirmais modificētās raķetes izmēģinājums notika 1962. gada 11. februārī. PSRS armija šo raķeti savā bruņojumā iekļāva nākamā gada oktobrī.
Vēlāk uz ballistiskās raķetes R-14 bāzes tika izstrādāta kosmiskā raķete Kosmos 3, kuras pirmie testi gan nebija veiksmīgi, un inženieri bija spiesti to uzlabot. Uzlabotās versijas nosaukums - Kosmos 3M.
Sprādziena ekvivalents | 1 - 2.3 megatonnas |
Maksimālais lidojuma attālums | 4500 kilometri |
Svars bez degvielas | 5.2 tonnas |
Svars ar degvielu | 86 tonnas |
Garums | 24.3 metri |
Apkārtmērs | 2.4 metri |
Kodolgalviņas svars | 1.5 tonnas |
Raķetes R-14 tests
Vēlāk uz ballistiskās raķetes R-14 bāzes tika izstrādāta kosmiskā raķete Kosmos 3, kuras pirmie testi gan nebija veiksmīgi, un inženieri bija spiesti to uzlabot. Uzlabotās versijas nosaukums - Kosmos 3M.
Ar kodolgalviņu aprīkotas raķetes R-14 izmēģinājums
https://diggers.lv/index.php/militarie-objekti/ballistisko-rakesu-bazes/13-ballistiskas-raketes/92-videja-attaluma-ballistiska-rakete-r-14u-8-65u-nato-ss-5-skean#sigProGalleria01eeb6b47f