Liepājas Karostas ūdenstornis atrodas Ģenerāļa Jāņa Baloža ielā. Tornis, tā tehnoloģiskās telpas un dūmenis ir bijušās Krievijas cara Aleksandra III Liepājas cietokšņa Jūras pilsētas vēsturiskās ainavas sastāvdaļa, un vēl joprojām veido Liepājas Karostai tik raksturīgo savdabīgo ainavu, kurā vēsture dala vietu laikā un telpā vienuviet ar tagadni. Karostas ūdenstornis var tikt izmantots industriālā kultūras mantojuma popularizēšanā un tūrisma ietvaros, tikai, lai tas varētu notikt, ir jāīsteno vairāki drošības pasākumi, kam ūdenstornī pagaidām nav rasti risinājumi, un tādēļ interesenti to pašlaik var aplūkot tikai no ārpuses. Objekta īpašniekam SIA „Liepājas Ūdens”; 2005.gadā bija ideja tornī ierīkot Liepājas ūdenssaimniecības muzeju, un tika vākti topošā muzeja eksponāti, vecie ūdens sūkņi, māju ūdens rezervuāri un cauruļvadi, bet pašlaik nav zināms, vai šī doma par muzeju ūdenstornī kādreiz piepildīsies.

Ūdenstornis ticis celts kā komplekss. Pats tornis sastāv no pieciem stāviem, torņa ziemeļu pusē tādiem pašiem sarkaniem ķieģeļiem celta mašīnu zāle - darbnīca ar katlu telpu, sūkņu un ģeneratoru telpu un maiņas kurinātāju un tehnisko darbinieku telpām. Blakus ūdenstornim, tā austrumu pusē, aptuveni trīs metrus no fasādes celts apaļš ķieģeļu dūmvads ar daļēji pazemē iegremdētu velvētu dūmeju. Saglabājies vienīgi nav ķieģeļu šķūnis ogļu noliktavai, kas arī atradies austrumu pusē.

Vēlākā laika periodā pie torņa ziemeļu daļas piebūvēta ēka no silikātķieģeļu mūra, kas nelīdzinās agrāk celtajām ēkām. Pēc Otrā pasaules kara mašīnzāli pārplānoja. Zāli sadalīja, un tur iekārtoja administrācijas un sadzīves telpas, virpotāju darbnīcu ar divām metāla apstrādes virpām.

Kopš 20.gadsimta deviņdesmito gadu vidus tornis tā sākotnējā mērķa izpildei vairs netiek izmantots. 2003.gadā ūdenstornim nomainīja jumta konstrukcijas, un 2005.gadā ēkām veica tehnisko apsekojumu.

Ūdenstorņa darbību nodrošināja tvaika spēka iekārta ar diviem ogļu katliem, no kuriem viens tika turēts rezervē. Darbojās četri sūkņi, no kuriem rezervē bija divi. Četri dziļurbumi nodrošināja ūdens padevi sūkņiem, kas ūdeni uzsūknēja torņa piektajā stāvā esošajā rezervuārā. Tomēr līdz Pirmajam pasaules karam Aleksandra III ostā ar torņa ūdeni vien nepietika, tādēļ to piegādāja četras stundas dienā. Cauri torņa četriem stāviem izbūvētas pieplūstošā un atplūstošā ūdens caurules, kas noslēdzas piektā stāva rezervuārā ar pārplūdes vārstu. Piektajā stāvā atrodas nelietojams, izrūsējis ūdens uzpildes un apmaiņas rezervuārs ar grīdas laukumu 84m2 un maksimālo tilpumu 218 m3. Parasti rezervuārs tika piepildīts ar līmeni 2.40 – 2,60 metri. Sākotnēji ūdens rezervuārs bijis montēts no kniedētām tērauda plātnēm, un ar iekšējo dalījumu sešās autonomās sekcijās. 20.gadsimta sešdesmitos gados torņa izmantotāji – PSRS okupācijas karaspēka pavēlniecība likusi demontēt rezervuāra starpsienas, cenšoties nodrošināt lielāku ūdens tilpumu, taču rezultātā ūdens spiediens rezervuāru deformējis. Tas savukārt novedis pie tā, ka nācies nojaukt oriģinālo kniedētā metāla rezervuāru un uzstādīt tā vietā citu rezervuāru. Tagadējais metinātais rezervuārs uzstādīts, sabojājot pamatnes un jumta pārsegumu konstrukcijas, spilgti raksturojot padomju okupācijas laika domāšanas un rīcības stilu.

Pirmā stāva cokola pazeminājumā atrodas 20.gadsimta piecdesmitajos - sešdesmitajos gados lietoti elektromotori, sūkņi, cauruļvadu aizbīdņi un mērinstrumenti. Gar torņa iekšsienu uz augšu ved oriģinālas kaltas un ar kniedēm savienotas kāpnes. Otrajā stāvā atrodas izbūvēta noliktava - uz durvīm tā sauktajā Staļina šriftā uzraksts „КЛАДОВАЯ”. Izkļūšana uz torņa jumta notiek pa bīstamas un pagaidu konstrukcijas metinātām metāla trepēm, kas balstītas uz ūdens rezervuāra malas.

Svarīgs ūdenstorņa vizuālā kompleksa sastāvdaļas elements ir arī skurstenis. Tā augstums ir 19 metri. Dūmvads savienots ar velvētu pazemes dūmgāzu izvades šahtu, kas sākas katlu telpā. Skursteņa iekšpusē ir nostiprināti kāpšļi, kas, iespējams, ved līdz pat dūmvada pašai augšai. No torņa apskatot dūmvadu, tā augšpusei novērojamas dažādas deformācijas, plaisas, un arī zibens spērienu pēdas. Vairākas skurstenim apliktās saturošās metāla stīpas ir pārrūsējušas.

Atjaunoti pirmā stāva torņa un mašīnzāles - darbnīcas sešas logu vērtnes no koka, vēsturiskajā dalījumā un stiklojumā, pat ar raksturīgajiem kaplodziņiem. 20. gs. deviņdesmitos gados torņa pirmā stāva telpā iebūvēta pirts ar malkas krāsni un dušas telpas. Par pirts krāsns dūmvadu tiek izmantota pieplūdes caurule, kas saglabājusies cauri stāviem līdz rezervuāra telpai un tālāk pagarināta./izcils tautas jaunrades tehniskais risinājums!/ Veikta teritorijas labiekārtošana, stādītas puķes, ierīkoti zālāji.

Lai komentētu šo rakstu, Jums nepieciešams reģistrēties